|
Apr. 28th, 2008|06:46 pm |
Kamēr cilvēce pastāv materiālā iztrūkuma stāvoklī, tikmēr indivīds bez sabiedrības neeksistē. Kamēr ir dzīve sabiedrībā, tikmēr ir izdevīgi, lai tuvējā sabiedrība tāda arī paliktu un neaizklejotu pie citiem. Šim mērķim vajag kādu argumentu, kāpēc te ir labāk nekā tur. Viselementārākais variants - kopīgas kultūras iezīmes, savējie. Savējie sapratīs, savējie zinās, kas vajadzīgs, savējie novārtā nepametīs. Saliedēta kopiena darbojas efektīvāk. Problēma - jo lielāka kopiena, jo grūtāk saliedēt un vieglāk tajā parādīties kādam no malas, kas jauc kultūras sastāvu. Lai novērstu iekšējos kašķus, nāk talkā tie citi. "Saturās, saturās brālīši, rādīsim tiem estipoisiem, kā Latvieši kuģo!" Problēma nr.2 - jo lielāka kopiena, jo lielāks kašķis ar konkurenci.
Vajadzība pēc sabiedriskā līguma liedz tīri koncentrēties uz individuālo kultūru, bet lielās sabiedrības ir nestabilas pēc savas būtības. Tāpēc līdz mēs iegūsim praktisku neatkarību no fiziskiem resursiem, es atbalstīšu ciešu biedrošanos ~ciemata apmēra grupās. |
|