|
May. 20th, 2007|06:33 pm |
Esmu sapratis, kā darbojas pusaudžu mūzikas kategorizācija.
Vismaz attiecībā uz emo. Tā kā "emo" ir mūsdienu gānāmais vārds (kā līdzšinējais, un jau rietēt sākušais "pokemons"), tad pusaudzis savas apzinātās attīstības sākumā iemācās, ka tas nav labs. Pēc tam nāk mūzikas apzināšana. Smafais tiek ielikts pie metāla, saldais pie popa, nēģeriskais pie repa, bezjēdzīgais pie panka u.t.t. Bet ja pusaudzis nepanes smagu mūziku un nespēj samierināties ar meinstrīmu, tad nonāk pie mistiskās mūzikas nozares, kas ietver emo, gothic rock, gothpop, punkrock, rap/rock un vēl citus murgojumus, kurus raksturo pūkains smagums dažādās mērcēs. Šajā grupā, protams, nevalda viendabība, un topošais jaunietis pieķeras kādam žanram ciešāk. Tas tad tiek aizstāvēts ar visu sirdi un dvēseli no visa veida nelāgiem apzīmējumiem, tai skaitā "emo". Īpaši humoristiski tas ir tad, ja aizstāvētas tiek tādas grupas kā My Chemical Romance, 30 seconds to mars u.c.
Papildus smieklu devu dod versijas par to, kas tad ir tas ļaunais emo, ja ne minētās grupas. Visbiežāk tiek sasauktas gothpopa vai gothic rock grupas, kā Evanescence, Lacuna Coil, Within Temptation. |
|