| |
[Sep. 7th, 2006|05:24 pm] |
Tagad es varētu tēlot mazgadīgu, neizzinošu būtni un kliegt, ka pasaule nav taisnīga un ir sazvērējusies pret mani.
Bet jūs mani pazīstat pietiekami, lai zinātu, ka es tā nemēdzu darīt. Bet vispār, kas esat tie jūs, pie kā es vēršos. Labi, atgriežos pie sākotnējās domas. Pasaule ietur līdzsvaru, gribam mēs to vai nē. Es esmu dzīvs iemiesojums šim principam, un kaut kur dziļi prāta aizmugurējos nokaktos esmu par to priecīgs. Par to, ka es aizvien vairāk sasniedzu, bet tai pašā laikā aizvien vairāk pats eju postā. Par to, ka mans augšupceļš ir arī mans lejupceļš, nevis kāda cita, ko es nekad mūžā nesatikšu. Tas ļauj nezaudēt saikni ar patieso pasauli. |
|
|