| |
[Sep. 2nd, 2006|03:07 pm] |
Dzejnieks savā darbā liek daļu sevis un ļauj citiem to iegūt savā īpašumā. Kad viss ir pateikts, dzejnieks mirst.
"Ņemiet, ņemiet, man jau nav žēl, nelietoju jau es to savu dvēseli katru dienu. Bet ak tavu žēlumu, kas būs, ja laikā neatdosiet."
©16 gadi |
|
|
| |
[Sep. 2nd, 2006|04:58 pm] |
|
Iedomājies, ka visparāstākā darbība rada tev apdullinošas sāpes. Pie tam vēl darbība, kur nodrošina dzīvību. Tad iedomājies, ka tu nespēj neko darīt, lai to mainītu, pareizāk nenojaut, ko darīt. Un vēl iedomājies, ka nespēj saprast, kā tu ieguvi šādu sāpi. Iedomājies? Tad tu zini, kā es šobrīd jūtos. |
|
|