| |
[Jun. 3rd, 2006|10:28 am] |
Piektdienas vakara klusums
Brīnišķīgs, brīnišķīgs mulsums
Visapkārt kustībā kuslums
Sit vienādi vēnās pulss mums
Un Mēness atnāk tik tuvs mums
Vēl pamalē sārto rūsnums
Mākoņos briest lietus grūsnums
Saplaukst sirdī jūsmums
Un uzzied vakara klusums
Bērnišķīgs, stapr mums mīļš mulsums |
|
|
| Nenopietni skricelējumi ar -asa |
[Jun. 3rd, 2006|10:53 am] |
Skrien meitēns pa pļavu
Tai pēdas mazgā rasa
Bet tikai atceries mīļā
Ka rītausmā zāle ir asa
Tu sabradā citus ikdienu
Tiem asaras mirdz kā rasa
Kāp man uz galvas cik gribi
Tik zini - man galva ir asa
Ak neraža zemnieka dēla,
Dārzā tam iebrūk miltrasa
Bet suņam ne silts ne auksts
Tas garlaikots blusas kasa
Raud pirmklasnieks skolas solā
Nesaprot ko viņam prasa
Bet vecāki prasīgi, bargi
Zin' tik vien, kā morāli lasa
Rīta dzestrajā gaismā
Mirdz zirneklā tīklos rasa
Tup klusumā mīlnieku pāris
Tiem krūtīs sāpe smeldz asa |
|
|