| |
[May. 10th, 2006|01:00 pm] |
Retas ir tās lietas, kas spēj pārsteigt nogurušo.
Mūk pērnās lapas
Un zirnekļa tīkli
Mūk zili ziedi
Un žagari sīki
Mūk sevi glābjot
Aizmukt nespēj
No tavas uguns
Nāves sējēj
Pakustēt nespēj
Degošā nāvē
Bojā tie iet
Kūlas sakāvē
Ikviens no tiem
Uz tevīm gulst
"Skaistuma" vārdā
Sadeg, sagurst |
|
|
| |
[May. 10th, 2006|01:22 pm] |
Nekas nav sadedzis. Dzirdiet? NEKAS NAV SADEDZIS!! Vienīgi vējš, lietus un saule tagad līdz pabeigt to, kam uguns bija par vārgu.
Bet dziļi garā es to jau nojautu, tam bija tā jānotiek... |
|
|