| |
[Mar. 27th, 2006|09:16 am] |
24.03.2006
Var viegli noteikt, kas slēpjas cilvēkiem prātā, tikai ieklausoties viņu runā, tieši runas veidā, izloksnē.
25.03.2006.
Iepazīstoties ar cilvēku mēs viņu sāpinām. To izskaidrot nav grūti, jāievēro tikai divi visuresoši smadzeņu principi - atmiņa un egoisms. Egosims nosaka to, ka par otra veiksmēm priecāsimies mazāk nekā cietīsim līdzi tam neveiksmēs. Un te, protams, nāk klāt nāves gadījumi. Savukārt atmiņa dod to, ka iepazīties ir ātrāk un vieglāk nekā atsvešnāties. Visu laiku līdz atsvešinātībai vēl zināmā mērā iedarbojas līdzprieks/līdzcietība. |
|
|
| |
[Mar. 27th, 2006|01:47 pm] |
26.03.2006.
Visa pasaule to sauc par Russiju, attiecīgi pielāgojot šo vārdu savai valodai, bet latvieši par Krieviju. Kāpēc tā? Vārds "krievs" cēlies no senākā "krīvs". Krīvs ir svētais, cilvēks, kas zina un uztur tās zintis, ko baltu tautu senči zināja tajos laikos, kad mita austrumos. Krīvs ir austrumu zinšu zinātājs, jeb austrumu vīrs. No šī pēdējā titula tad arī ir cēlies paradums austrumu kaimiņus par krieviem saukāt. Bet varbūt arī savādāk. |
|
|
| |
[Mar. 27th, 2006|06:13 pm] |
|
Šis laiks ir mans, visās šī vārda nozīmēs. Pūš vējš, ir mākoņaina vakara krēsla, esmu dzīvs un brīvs. |
|
|