| |
[Mar. 23rd, 2006|02:01 pm] |
23.03.2006.
Līgo! Jā, līgo! Šis vienkāršais, ikkatram latvim zināmais "līgo". Kāpēc ir tik daudz neskaidrības tautā par vienu tik vienkāršu vārdu? Neskaitāmi gudri vīri ir meklējuši šī ierastā vārda nozīmi visās nepareizajās valodās(no Indiešu līdz Latīņu), bet pašā latvju mēlē - ne. Teju gribas apšaubīt šo vīru gudrību. Atliek taču tik atskatīties pusotru gadsimtu atpakaļ, uz vārdu "līksme", jeb kā tajā laikā rakstīja - "līgsme". Vārda izcelsme no "līgot" ir acīm redzama, un mūsdienu pieraksts ir tikai untums vai pielāgojums, līdzīgi kā "nau" kļuva par "nav" un "zemes trīce" par "zemestrīci". Tātad arī Līgo svētki tulkojas kā prieka, līksmes svētki. Prieks un līksme par Sauli tās varenākajā, garākajā izpausmē. Tā arī ir diena, kad pēc darbu apdarīšanas atliek visvairāk laika līksmoties. |
|
|