| |
[Jan. 16th, 2006|09:55 am] |
1.01.2006.
Svētki vajadzīgi, gan lai būtu, ko pasvinēt, gan lai būtu atvieglojuma sajūta pāris dienas vēlāk.
2.01.2006.
Stundu pirms miega rodas māksla un doma, taču, ja to nepieraksta un stunda kļūst par divām, tad tam nav nozīmes, miegs to izdzēš. Ir lietas, ko nevar izskaidrot viena vai otra apziņas ierobežotāja(reliģija, zinātne, muļķība) ietekmes dēļ. Ir lietas, kuras labāk lai paliek neizskaidrotas. Jebkurš miesas bojājums ir nenozīmīgs, kamēr nerada funkcionālus traucējumus.
3.01.2006.
Laiks neskrien, mēs tikai kavējamies.
4.01.2006.
Tik viegli paredzēt savas nejaušības, kā aizmāršību.
5.01.2006.
Change in state, shange in plans. Padoms nemaksā nenieka, taču spēj būt visvērtīgākā no dāvanām.
6.01.2006.
Krāpties vienreiz nav grūti, krāpties ilgstoši - tā jau ir māksla.
7.01.2006.
Izolējoša migla.
8.01.2006.
Nav nozīmes tam, cik laika ir dots, bet gan tam, cik tu spēj vienā laika posmā paveikt. Kaut gan paveikt jau spēj visi vienlīdz daudz, atšķiras tikai veiktā lietderīgums.
9.01.2006.
Pēdējā diena parasti ir biedējoša.
10.01.2006.
18 gadi ir tāds maģisks vecums, kas vienus biedē un otrus vilina. Lielāko tiesu cilvēki vēlas sasniegt 18 un nekad vairāk. Brīnumjauks miegs mācas virsū, ja pirms skolas nav gulēts. |
|
|