| |
[Sep. 10th, 2005|10:11 am] |
|
V ssoreiz izpaliks, negrasos rakstiit, kad nav man savas valodas pa rokai. |
|
|
| |
[Sep. 10th, 2005|04:09 pm] |
Mēs bieži novērtējam lietas īsteni tikai tad, kad to vairs nav. Bet vai atgūstot mēs mākam tās uzturēt atrastajā vērtībā? Nekad "vis-", vienmēr "viens no..." Es meklēju kādu, kas būtu kā es, taču jau zinu, ka atradis netapšu gluži laimīgāks. |
|
|