| |
[Sep. 3rd, 2005|04:45 pm] |
Niknums un naids spēj rasties gluži no nekā. Viens vārds spēj izsacīt daudz, it īpaši noklusētais. Saule vakarā kavējas aiz kokiem. Saruna ar sabiedrotajiem mācīja: Cilvēki neiedalās pēc krāsas vai mūzikas, arī pēc izskata vai uzskata. Tie iedalās pēc tīrības. Pie tam iedalās paši. Kāpēc cilvēks tik ļoti gaida radus ciemos? Saiknes? Tad kāpēc tos tālākos vairāk? Uguns saēd saindētu koku un pāri paliek zaļi pīšļi. Lietas reti ir tādas kā izliekas. |
|
|