|
Aug. 23rd, 2004|12:44 pm |
Radītāja lāsts. Dot nozīmē līdzināties Dievietei, taču kā mums sasniegt viņas augstāko labsirdību un dāsnumu, ja nav kam dot. Un kamēr iekšā kūsā viss - dzīvība, maigums, dusmas, speķs un vājums, mīlestība, nāve - tikmēr paliekam nejūtīgi pret to ko mums sniedz apkārtne, jo turot sevī visu, gaidot kādu, kam dāvāt, mēs ceļam sienu ap sevi. Sienu ar divām pusēm - celta lai nolaistu ārā, taču beigās izvēršas tā, ka nelaiž iekšā. Taču pastāv kāds glābiņš, lai vientulība neceltu sienas. Radīt, viena alga via rakstos vai zīmēs tērpt savas domas, vai arī telpisku veidolu tām dot, galvenais ir radot atdot šim vēl nedzīvajam materiālam sevi visu un tādējādi piešķirt tam dvēseli. |
|