Svētdienas vakars |
[Jun. 5th, 2006|09:14 am] |
Man nebija spēka Jā man nebija spēka Pēc divām garām dienām Nē es nebiju guris Tik vaj'dzēja pabūt vienam
Man nebija spēka Jā man nebija spēka Un tad atnāca lietus Veda mani pie brāļiem Un rādīja zvaigžņu rietus
Man nebija spēka Jā man nebija spēka Bet tagad stāvu un dzeru No zara pilošas lāses Debesu asaras ķeru |
|
|
Comments: |
šis ir jauks, taču tie iepriekšējie bija labāki...
Arī tās muļķības ar -asa?
Jā, jā-tieši tās, varēja just emocijas (parasti gan emociju ietekmē rakstīti dzejoļi nav sevišķi labi, taču šie bija), klātbūtni...nu tu saprati.
Emocijas? Tur? Muļķības! Tas ir mākslīgi radīts dzejolis, ar kuru es pierādu, ka spēlējot arī ar ierobežotu vārdu krājumu ir iespējams uztaisīt skaistu fasādi. Satura gan tur nav.
jā, nu tev jau tas labāk zināms, bet vārdi patiesi skaisti,emm, fasāde, kā teici. vispār jau domu un saturu var saskatīt visur, ja vien ir vēlēšanās.
Ja grib, arī tur, kur tās nav. | |