|
Jul. 13th, 2004|10:27 am |
Atblāzma
Es rados kā trausls vējš-
Dzimis lai salūstu
Un ik soli dzīvē
Ar bailēm uzmanu
Dzīvi šo skarbo
Viens panest nemāku
Tādēļ pie tevis nu
Uz ceļiem lūdzot nāku
Viens nācu es šurp
Viens stāvu tev priekšā
Un vienu asaru
Turu saujā ciešā
Šo asaru par tevi dodu
Lai dievi savu algu gūst,
Lai mazinātu tavu slogu
Lai mūsu dzīves kopā plūst
Uz mūžiem esmu izdzīts
No vietas kas man sirdi silda
No biezokņa dziļā
Kuru tumšais miers piepilda
Es cenšos būt dzīvs
Bet ēna vien esmu
Pārtieku no tumsas
Dzeru nakts dvesmu
Tu dāvā man spārnus
Lai es prom lidotu
Bet laužu tos mirklī
Tevi pamest nespētu
Tu dzīvo telpā
Es mītu laikā
Tikties mums lemts
Kur domas vien staigā |
|