| svētki |
[Dec. 26th, 2025|12:09 pm] |
Svētki bija ļoti grūti, bet kaut kā tiku cauri. Tagad laiks atpūsties vienatnē no visa un visiem. Smagi bija tas, cik ļoti šogad mana iekšējā sajūta nerezonē ar svētku atmosfēru. Iespējams, vajadzēja palikt mājās, un nebraukt pie ģimenes, bet tā nevar, pie mums nevar. Mamma zvanītos, brauktu histērijā mani glābt, jo viņa taču zin kā es jūtos... Neko viņa nezin, viņa vnk nesaprastu, un nespētu akceptēt tādu iespēju ka, ja man ir grūti, tad vieglāk ir pabūt vienai nekā ar cilvēkiem, kas mani atbalsta, bet tā tas reāli šobrīd ir.
Izrādās varu būt labs atbalsts pati sev. Man vairs nav jāskraida apkārt un jāstāsta draudzenēm, ka man atkal ir beigušās attiecības, cik briesmīgi tas ir, atkal un atkal kādam jāstāsta viss tas murgs. Vairs man tā nešķiet nekāda pašpalīdzība ar citu atbalstu. Es gribu būt ar sevi, ar savām sāpēm, domām, lai beidzot sadzirdētu sevi, nevis cerētu, ka citi mani sadzirdēs, un tāpēc man būs vieglāk. Vis labāk man palīdz iet garās pastaigās, un just savas emocijas - zaudējums sāpes, skumjas, vilšanos, izmisumu. Visas pa vienai izjust sevī iekšā, un izraudāt ārā, ļaut tam visam pabūt, pievērst tām uzmanību savā ķermenī, un tikai tad patiešām kļūst vieglāk. + parunāt ar terapeitu. |
|
|
