| kāpēc nekam ko daru nav nozīmes |
[Dec. 18th, 2025|02:55 pm] |
Kāpēc man ir milzīgas grūtības izvirzīt mērķus un kaut ko dzīvē sasniegt, vai turpināt iesāktās lietas, būt mērķtiecīgai.
0. External validation kā must have, lai vispār kaut ko vēlētos darīt.
1. Lielāko daļu laika mana nervu sistēma ierasti atrodas izdzīvošanas režīmā, un tas rada lielas problēmas ticēt sev un turēties pie tā, kas man ir svarīgs.
2. Esmu vienmēr otras pusītes meklējumos, esmu tam tērējusi tik daudz laika itkā tas būtu mans otrs darbs, no kura atkarīga mana pastāvēšana.
3. Neesmu spējusi būt pietiekami ilgstošās attiecībās, un nav bijušas tādas, kurās būtu drošības sajūta un miers. Līdz ar to, visa enerģija tiek patērēta nevis savas personības attīstīšanai, bet virzīta uz otru personu, lai iegūtu mieru, tur kur tā nav un nekad nebūs, jo vienmēr izvēlos partnerus, kas man atgādina neparedzamo pieredzi bērnībā.
Nav bijis laika būt sev. Nav bijis pietiekamu mentālo resursu. Jo būt vienai, tas ir kauns - kā saka mana mamma. Un nedod dievas, ka es tagad viena varētu pievērsties pilnīgi un tikai sev, savām vajadzībām, sajūtām, vēlmēm, dzīvei. Bet tas ir jāmācās. Sākšu iet pirmajā klassē. |
|
|
