| |
[Dec. 10th, 2025|02:54 pm] |
Vēl jo projām tik ļoti bail būt sliktai citu domās, citu vērtējumā. Kritika un apgalvojumi par to ka esmu slēptais narciss mani skar ļoti dziļi šobrīd. Cīnos ar vainas apziņu, kuru daļa manis tomēr ir spējīga uzreiz nepieņemt. Lasu, studēju, skatos, mācos, lai izprastu vai šim cilvēkam bijusi taisnība vai nē. Jo daļa manis domā, ka viņa viedoklis ir pareizs un ir jāatrod sevī tas, ko viņš apgalvo par mani itkā zinām, un redzam man cauri. Slēpts narcisms ir psiholoģisks aizsargmehānisms, un tā kā attiecības bija traumas piesaiste, tad nav nekāds brīnums, ka izmantoju visu kas man pieejams, lai sevi paglābtu. Darīju to pārāk ilgi, neatlaidīgi, un tā pievīlu sevi, un sāpināju otru. Kāds no manis narciss, ja spēju reflektēt par to kā esmu rīkojusies. Ne vien šeit, bet arī viņam esmu visu izstāstījusi, ka nevaru vairs mānīt sevi, neņemt vērā savas izjūtas, un līdz ar to sāpnāt viņu, un likt viņam uzņemties atbildību par manām izjūtām. Bet katrs jau dzird tikai to, cik viņš ir izaudzis sevī, un cik apzinās. Ko es varu viņam pārmest? Tikai nepatīkamu raksturu. |
|
|
| Comments: |
| From: | (Anonymous) |
| Date: | December 10th, 2025 - 06:06 pm |
|---|
| | atbildi | (Link) |
|
uz sveshiem paarmetumiem ar: "tu saki to tā, it kā tas buutu kas slikts! (piem. narcise)
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/172702/90860) | | From: | hala |
| Date: | December 17th, 2025 - 04:23 pm |
|---|
| | Re: atbildi | (Link) |
|
Bet būt slēptajam narcisam ir slikti pēc būtības | |