Karsta jūlija saule piepildīja mūsu sirdis
Kā karstvīns ar krustnagliņu smaržu.
Tās pukstēja straujāk un asinis likās degam.
Kaut kas bija iemājojis manī
Un šis "kas" raustīja mani sīkos gabaliņos.
Likās, ka vēl tuvāk saulei nav iespējams būt.
Tās svelme mani karsēja.
Sirds knapi pukstēja.
Un tad tā apstājās...

January 20- 28 ISU European Figure Skating Championships Warsaw... :) Ir doma braukt :) Un tik sasodīti laba doma un reāla iespēja! Taču šodien uzzināju, ka nākamajā sezonā Žeņa nestartēs!... SASODĪTS!!!!!! Un tā vienmēr... vēl viņš drīz kļūs par tēti :) Jūnijā... ļoti drīz. Tas patiesībā ir jauki :) Izņemot faktu, ka daļēji arī tādēļ viņš ir izlēmis izlaist sezonu... taču daiļslidošana ir skaista tik un tā! Neredzēšu viņu tur, varbūt redzēšu citur :)

Šodien beidzot sakārtoju savus itāļu/ franču/ spāņu valodas materiālus :) Bija tāds besis, ka nolēmu to izmantot lietderīgi un ķerties pie kārtošanas. Baigi daudz! Kādas 20 mapītes vismaz :P Ehh... un palika tik žēl, ka aizgāju! :( Jo, patiesībā, biju jau ļoti labi iemācījusies itāļu valodu un tikai divi gadi bija palikuši... lai gan jāatzīst, ka beigās palika par grūtu un par daudz [divas neizlsaītas grāmatas... 40 lpp. ar materiāliem katrā nodarbībā, kas uz nākamo jāizlasa un jāiemācās :D un ~100 tādas sakrājušās lapas...] Tagad, piemēram, gramatiku vispār esmu aizmirsusi! :( Bet, ja pamācītos, domāju, ka varētu iet atpakaļ. :)
Kārtojot atradu mapītes ar saviem bērnudārza zīmejumiem un citām lietiņām. Tik smieklīgi, mīļi... un arī skumji... vispār man patīk doma par atmiņu veidošanu :) Kaut vai šie zīmējumi.... aaaa... tik daudz visa kā! Arī sviesta ciba tādā ziņa ir laba :) Tik nez vai kādreiz šis viss nepazudīs!?! Būtu žēl...

...Visas labās lietas notiek tad, kad manis nav. Fakts.

Un vispār... man besī, ka cilvēki piesienas/ runā/ uzsver to, cik es esmu īsa/ maziņa utt. Tas tāpat man neliek justies labi... look around- I am not the only one like that!!!

Mana sirds tagad
Kā koks rudens beigās.
Bez lapām tukšs un vientuļš.
Stāv un rudens vējiem vergo.

Es viena pati ar sevi
Stāvu un skumstu.
Rudens aukstā naktī
Tukša, bez nekā.

Nav neviena, kas mīļu roku sniegtu,
Kas mīlestību dotu.
Neviena, kas liktu man smieties
Neviena, itin neviena.

Šim vakaram piestāv sveces. Un mani laikam ir piemeklējis bezmiegs... vai varbūt to var saukt par izmisumu?

P.S. Kāpēc asaras ir sāļas?

Z.Š.