C'est la vie

Tātad nesen pamodos, šodien ir tā diena, kad cilvēki brauks pie manis apskatit manas bruģētās kartupeļu vagas un vēl šo to darīties, ceru, ka pasāciens būs labs!
Pirmā lieta, ko darīšu būs tas, ka sakopšu isu māju, nu tā lai smukāk izskatās! Īstenībā, man jau te valda visu laiku kārtība, bet kad mazā māsa sāk spēlēties un iznēsā visas mantas, tad gan ir kā ir ar to kārtību!
Sakopšna daļēji aizņems samērā daudz laika, tāpēc pēc tam jau sākšu gaidīt "gestus".



Un vakar satiku viņu, sen nebija redzēta, kopš brīvlaika sākuma, viss it kā bija ok, kad pavadījām viņu mājās lija lietus, man palaimējās tikt zem viņas lietusarga, lai nesamirktu, žēl, ka tik ātri viņa aizgāja, bet es atkal aizdomājos, kā varēja būt, bet nebija, man palika žēl, ka tā ir sanācis un tur es neko nearēšu mainīt, diemžēl, teikšu to, ka viņa ir viens zelta gabliņš un viens no cilvēkiem, kuru es cienu un būtu gatavs atdot visu viņas dēļ. Vakar es lūkojos zvaignēs, viņa ir tik tālu un nesasniedzama kā zvaigznes, bet tiks skaista kā zvaigznīte!