Lietus, vai varbūt sniegs apkārt krīt Nakts klusumā, kas mūžības dota Vienīgi cerība mani sasildīs, rīt Tai pilsētā, kuras vispār nav
Tur noguris, gribētu mieru es rast Diendienā, kad sniegā zaudēju pēdas Tur vajadzēs mācīties mīlēt prast Tai skumju pilsētā, kuras vispār nav
Uguns pavardā, varbūt man būs kurts Kas kā mūžības dzirkstele degs Tur, uz sienas mīlas rakstīts burts Tai dzīves pilsētā, kuras vispār nav
Soli pa solim pa mūžības taku iet Vientuļa diena, kas naktī dziest Kāds teiks: kāpēc asaras velti liet Tai sapņu pilsētā, kuras vispār nav
Tai pilsētā...
|