|
November 3rd, 2005
guntrinna | 04:21 pm - Pirmsalgas sindroms pirmoreiz dzīvē Jūtos kā tukšinieks. Atzīstu jau, ka vieglprātīgas dzīves dēļ un ļoti par to kaunos, un pārdzīvoju, vairs tā nedarīšu. Pirmkārt, manam telefonam atslēdza izejošos zvanus un es bez tā jūtos kā bez rokām. Un tagad būs prāva summiņa par telefonu jāatdod. Pie tam, tas pat nebūs rīt. Otrkārt, jau labu laiku esmu nozaudējusi savu studentu apliecību ar kartiņu, tāpēc, man ir jātaisa jauna apliecība un jāpērk kartiņa, kam man arī nav naudas. Par sabiedriskā transporta biļetēm gan ir jāmaksā un diezgan daudz dienā sanāk :( Treškārt, es jau kuro dienu krāju naudu solārijam un, kā nesanāk tā nesanāk. Tas mani galē nost. Labi, ka vismaz ēst baigi negribas. Pats pretīgākais, ka tādiem sadzīviskiem tēriņiem kā ēšana, nenosakāmi nieki (piemēram, trauciņš urīna analīzēm) un tās pašas transporta biļetes, pietiek, un tas viss katru dienu vienkārši izšķīst.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |