Bitīt matos! Pārāk daudz pienākumu un atbildības. Šorīt biju iepazīties ar tiem klientiem, ar kuriem būs jāpavada visvairāk laika, nu pāris stundas dienā viņu birojā. Sabiju tur tikai pusstundu, bet man jau likās, ka tur valda psiholoģiskais terors un priekšnieks ir īsts despots. Man viņš neizskatījās īpaši pārliecināts par to, ka es varētu tikt galā ar pienākumiem, kas, jāsaka, ir visai nopietni, starptautiskie pirkuma-pārdevuma līgumi, piemēram. "Pie mums visu jautā tikai vienu reizi". Pie tam uzņēmums nodarbojas ar nekustamajiem īpašumiem, kas man vēl nav īpaši skaidrs lauciņš. "Uz jums būs liels spiediens". Bet ar pamatdarbu viss ir ok, tur būs jautrība. Šodien jāiet beidzot aizstāvēt kursadarbs, ja Kusiņa kungs man ieliks mazāk par 7, es būšu ārkārtīgi apbēdināta. Taču šodienas emocionālajā stāvoklī nebūs iespēju izvērst saturīgu stāstījumu par tām nesakarīgajām tēzēm, kuras jau pirms vairāk kā mēneša, uzcepu. Rīt ir divi eksāmeni. Uz vienu nolēmu nemācīties, bet uz otru nav no kā mācīties. Protams, ka es izkulšos, bet patīkami nav. Vēl rīt ir jāpārraksta viens kontroldarbs. Parīt sākas darbiņš.

Ja nebūtu dažas patīkamas lietiņas, es domātu tikai par to grūtumu, par to, ka tuvākajā laikā mani izspiedīs kā mazu citroniņu.
Current Mood: kāds gan varētu būt?
Current Music: Sigur ros: Svenfn-G-Englar (Sleepwalkers)