Vakar tika panākts kārtējais nozīmīgais ķeksītis manā dzīvē, ko es negaidīju un, uz ko necerēju. Bet tagad zinu, ka to varu. Varbūt atvieglojums, varbūt prieks par to. Ai, bet pārgāja jau tas prieks laikam. Jādzīvo tālāk :)

Jau otro reizi dzīvē atklāju, ka iet uz tiesu kā klausītājam ir daudzkārt labāk nekā uz kino, jo viss ir reāls un notiek tava deguna priekšā. Varbūt vienīgi negatīvās emocijas par daudz, bet manī tas viss drīzāk raisa smaidu, hehe. Zinu jau, ka tā slikti. Jā, jau divas dienas dzīvojos pa tiesu zālēm un gūstu daudz jaunu atziņu. Piemēram tādu, ka man vēl ļoti daudz ir jāmācās.

Un pats jautrākais ir par kursa darbu. Jau pulksten divos atvēru ms wordu, lai uzsāktu rakstīšanu, bet words stāv kā stāvējis- balta lapa.