Kas, pie velna, ir noticis ar klaviatuuru?

Dzimshanas dienas ir laba lieta, jo tad var justies nedaudz miiiletaaka, nedaudz laimiigaaka, droshaaka, nekaa ik dienas. Vienvaardsakot, var atljauties daudz vairaak kaa parasti. Tik daudz, cik varbuut gribeetos, bet ko nevar katru dienu. Vareet var, bet nedriikst. Lielie 19- ne cepts, ne vaariits, ir klaat. Cik nelabi izklausaas. Apsveru iespeeju saakt melot par savu vecumu. Gribu atpakalj 18. Es nekad vairs nevareeshu buut 18-gadiigaa meitene. Vieniigais mierinaajums, ka arii mani vienaudzhi kljuust vecaaki (doooh). Bet 18-gadiigo vietas ienjem naakoshie (doooh). Taa jau taa dziive aiziet..

Vakarnakt biju paargurusi, visi limiti bija paarteereeti, bet shodien patieshaam juutos kaa gurkjiitis, ja ne tas, ka man vispaar nav balss, taa palika kaut kur uz kalna. 11. marts vispaar ir skaistaakais datums gadaa, tam nevar nepiekrist. Un veel tas, ka manas dzimshanas dienas un vaarda dienas saistaas ar taadiem valstiski eksistenciaali svariigiem notikumiem kaa veeleeshanas. Liek justies svariigai. Apbeedinaaja tas, ka nebuut visi, kuriem to vajadzeeja izdariit, mani apsveica. Bet pozitiivaas emocijas, kaa parasti, njem virsroku. Veel jaanovelk shodiena, un tad atkal buus viss buus kaa parasti.

Veelreiz paarliecinaajos par to, ka laikam esmu augusi briivaakaa sabiedriibaa, nekaa man pashai tas liekas. Man tagad buus suuri un gruuti jaastraadaa, lai paraadiitu, ka es patiesiibaa esmu normaala. Laimiiga jau es, protams, no taa nejutiishos. Pareizaaka. Paskatiishos, vai cilveeks 19 gados veel var sevi mainiit. Vieglaak jau buutu otraadaak mainiities, hehe.