|
|
|
March 5th, 2007
11:37 am
Kad es apmeklēju pārtikas veikalu, manuprāt, es kļūstu līdzīga dzīvnieka krustojumam ar mazu bērnu. Acis spīd, mēle izkaras un skatiens zib kā izsalkušam vilkam, bet gribulis un izrunāšanās kā mazam bērnam. Tā kā ēdamo lietu apjoms pamazām palielinās, tas ir eksistenciāli svarīgi nopirkt un apēst kaut ko tādu, kas būtu visvairāk pa prātam. Jocīgi, bet esmu kļuvusi par gandrīz veģetārieti un lielākais kārums man ir tādas sezonai neatbilstošas ēdmaņas kā zemenes, ķirši, vīnogas un citas ogas. Vēl pieciešam saldumus, jo īpaši saldējumu, bet to gaļu.. nu nē (izņemot dažus cīsiņus, kas nav gaļa)!
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |