05:49 pm - Memories
Maybe I`m stupid, bet nu tik ļoti mēdzu pieķerties visiem un visam, kas kādu laiku nepārtraukti ir iespaidojuši manu dzīvi.. Tāpēc jau mēdzu sērot par aizgājušiem laikiem, jo viss ir sirdij tik tuvs, un ir pamatota sajūta, ka tas nekad vairs nebūs. Pēdējās nedēļas laikā bieži skaru šo tēmu. Sākumā ar ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) vertigo aizrunājāmies par vēlo bērnību un agrīnajiem tīņu gadiem, cik tagad tas liekas amizanti un jauki. Piektdienas pasākumā un sestdien ar dažām draudzenītēm, tajā skaitānoamii, atcerējāmies tīņu gadus, braukalējot ar sniega dēli, bez kuru atcerēšanās praktiski nevar notikt neviens pasākums, jo nu tiiiik vētraina, jautra un interesanta dzīve nekad vairs nebūs. Vakar pa dienu skatījos bildes un tad nobirdināju asaru par skaisto agrīno bērnību :). Ā, un vēl protams ir nostaļģija pēc skolas laikiem. Tas liekas tik sen..
Šodien par to iepostēt es izlēmu, jo arī šī diena nepagāja bez nostaļģijas. Proti, man pietrūks braukšanas nodarbību! Ar instruktoru vienmēr varēja tik labi parunāties, arī braukšana vienmēr bija atslodze darbadienas vidū vai pēc tās. Man pat pietrūks norādīšana uz kļūdām, kas tad likās mazsvarīgas. Tagad es varu braukt kā vēlos, un tas man pagaidām ne pārāk patīk :(
Bet vispār jau jāpriecājas, ka ir tik daudz superīgu lietu, ko atcerēties. Un gan jau, ka kādreiz tāpat es domāšu arī par šo dzīves posmu.
Runājot par iepriekšējo postu, lietas ir labojamas :)
Runājot par pagājušo vakaru un nakti, es sevi pārsteidzu.
|