Man pašai nāk smiekli līdz elpas trūkumam par visu šito, varbūt no malas nemaz tik traki nav, bet ceru, ka Jums patiks:

Guntra (mammai): Iedod man tos, ar ko opaps meklē zobus

G: Kad es būšu maziņa, tad man būs spārni?

Linards (brālis): Kad izaugšu liels, pirkšu mikroautobusu, lai varētu Guntras bērnus vest uz bērnudārzu.

L: Kad es saēdos daudz vīnogas, man vēders paliek kā izvelkamais krēsls

G: Tēti, tev katrā matā divas utis (domāts blaugznas)

L (apsaukājas): Tu izolācija, valūta, enerģija!!!

L: Kaķīši izlēca no dupsīša kaķenei!

L: Tukumā man nāca vēmiens pa dibenu.

G: Ērkšķogas ir spalvainas? Tā kā tētis!

Mamma: Kam tās kurpes? G: Solvitas un bišķiņ manas

G: Kad mēs nopirksim mašīnu, tad mēs būsim komunisti?

Guntrai naktī galva iesprūst dīvāna sānu rokturī: Ātro palīdzību!!!!

G: Mēs nokavējām dienu

G: Ļeņinam ir piemineklis tāpēc, ka viņš bija gudrs?

G: Mīļā kaka, nāc lūdzu ārā. Tu, kaka, esi palaidnīga, ka neklausi mani.

G: Desas ir sievas un cīsiņi ir vīri

Guntra ar opapu vizinās ar ragavām: Opap, bet tev kauns nava?

G: Mums tētis ir kārtīgs cilvēks. Katru dienu iet uz darbu.

Linards mammai: Meit, nāc šurpu!

Linards kaķim: Ko tu liels cilvēks zīd vēderu

L: Ābolā ir sarkans tārps ar zaļu seju!

Linards staigā omammai pakaļ. Omamma: Kas, tu man aste esi? L: Sivēnaste!

G: Man acis palika kurlas, jāiet gulēt

L: Šito ozolu sauc eglīte (uz palmu)

L mammai uz Guntru: Paskaties kā mūsu meita māk braukt ar riteni. Es viņai brālītis, kaimiņiene teica.

L: Tas suns izskatās kā brūnacis.

G: Mammu, es gribu, lai tevi sauc Velta. Cikos tu būsi Velta?

G: Man tārps skrēja pakaļ!