guntrinna - February 11th, 2005

> Recent Entries
> Archive
> Friends
> User Info

February 11th, 2005


04:37 pm - Kā parasti
No garīgajiem augstumiem un sev celtajiem troņiem agri vai vēlu ir jānokāpj un jāapciemo parastā pasaule. Bet tas tikai uz laiku.. Tikai apciemot, lai atgrieztos atpakaļ.
Current Mood: akurāts
Current Music: The Cure: Friday I`m in love

(8 comments | Leave a comment)

04:46 pm - Par to Valentīnu
Valentīna diena? Kādreiz bija ļoti patīkami saņemt dažādas mīlestības vēstules, bet ar to, šķiet nodarbojas tikai pamatskolās. Pēdējos gados tā īpaši vairs nejūtu Valentīna dienu. Lai jau ir! Katra diena nes sevī brīnumu :)

(17 comments | Leave a comment)

05:12 pm - Veiklība
Neveiksmīgi iesēžoties krēslā, es izmežģīju kāju un tagad baigi sāp.. :((

(8 comments | Leave a comment)

11:42 pm - Viss beidzies, mazulīt
Bāc. Man šovakar pienācās otrais īstais kurvītis mūžā. Abi notika divu mēnešu laikā. Tas ir pārāk liels trieciens, pārāk. Es būšu ļoti atklāta, jo ir pārāk vēls, lai atrastu kādu, kas mani uzklausītu šobrīd. Fuck. Pirms dažām stundām jau bija dīvaina sajūta, ka šovakar jānotiek kam sliktam, tāpēc centos izspiest kādu asaru, lai paliek vieglāk. Neizdevās. Kad uzzināju TO, tad asaras pašas sāka līt straumēm vien. Tas notika tikko. Ko es tādu izdarīju? Es taču biju tik laba, viņš pats teica, ka es biju ļoti laba. Bet kaut kas nebija. Kaut kas nebija. Man varbūt arī bija. Viņam nebija. Šis ir savādāks kurvītis, nekā pirmais. Savādākas attiecības. Šo es pārdzīvošu savādāk- vienkārši kādu laiku izraudoties. Pirmais man jumtu rāva nost. Tas bija drausmīgi- kādas divas nedēļas vienkārši paniski ķēros visam dzīvē klāt. Iekšā jutās nenormāls tukšums. Es paniski centos ierakties filmās, grāmatās, lai aizmirstos. Ja tur bija kaut kas par mīlestību, tad uznāca vēl lielāka panika. Tādā panikā es arī pieķēros šīm jaunajām attiecībām- kā glābiņam. Tagad jau it kā esmu izaugusi tik stipra, ka pati laikam tikšu galā. Man būs ļoti grūti tagad atvērties. Kas ar visiem? Vai ar mani? Sanāk, ka ar mani nav kaut kas kārtībā tādā gadījumā, ja 2 mēnešu laikā tā. Pirms šiem diviem mēnešiem es varēju vīzdegunīgi teikt, ka man nesāp, es visu varu pārdzīvot- patiesībā līdz šim es vispār par attiecībām nepārdzīvoju. Un tagad tā.. Ak dievs, sen neesmu šādi lējusi asaras, man ir kauns to rakstīt, bet ko man citu tagad darīt. Ko man vispār darīt, ja jāsāk apzināties, ka ar mani kaut kas būtisks nav kārtībā? Bet tā tam nevajadzētu būt it kā. Es nesaprotu,kā var mani sāpināt. Kā var nebūt žēl. Mana pašapziņa strauji slīd uz leju. Tikai reizē es saprotu, ka es esmu laba, labs cilvēks, es neko nevaru izdarīt, lai būtu labāka, jo tad es būtu ideāls un ideāli nepastāv. Būs jāatsāk smēķēt laikam, savādāk būs grūti savākties. Priekšā gara bezmiega nakts..
Current Mood: totāli sagrauts
Current Music: Damien Rice: The blower`s daughter

(8 comments | Leave a comment)


Previous Day [Archive] Next Day

> Go to Top
Sviesta Ciba