Es varētu kādam tagad nodarīt kaut ko sliktu, lai tiktu pie čipšiem un kolas. Turklāt es jau varu tikt arī bez slikta darīšanas, man ir tikai jāsaņemās aiziet uz veikalu un jāneitralizē tās domas par to, ka tas ir slikti to ēst. Es jūtu, ka čipši (vismaz mazā paciņa) šodien man laikam spīd, citādāk to gribuli nomierināt nevar.

Vizināties pa piesnigušo pilsētu vismaz man tiešām ir bauda, nejūtu neko no tā sliktā, ko gvelž citi vadītāji. Priecājos, ka man nav jāpacieš slapjas kājas.