|
December 12th, 2006
guntrinna | 11:30 am Visu laiku ir jāizvēlas tikai viens virziens, uz kuru noskaņoties. Piemēram, vakar, lai arī no rīta un brīdī, kad tapa iepriekšējais posts, tā nepavisam nelikās, es izvēlējos darbu. Tieši tā, aiz savas iekšējās spītības, jo pirmajās rīta stundās neizdarīju absolūti neko, tāpēc pēc tam vēlējos sev pierādīt, ka es taču varu sacept daudz labu dokumentu. Tātad, ja es izvēlējos darbu, uz lekcijām labāk nemaz neiet, jo tas izsit no ritma un tad ir neiespējami kaut ko sakarīgu paveikt ne vienā, ne otrā jomā. Pat saņēmos un sakārtoju visas dokumentu kaudzes, kas te bija sakrājušās uz galda, tas manī brieda jau sen. Pēc darba jutos ļoti sagurusi un iztukšota, man vajadzēja tikai mazu iemeslu, lai es sapūstos pilnībā un savam aizvainojumam nespētu tikt pāri līdz tam brīdim, kamēr nesapratu, ka tā uzvedoties, taču var pazaudēt daudz ko, kas man ir. Kuru no prioritātēm lai izvēlas šodien? Baigi negribas atkal strīdēties, man jau te vispār pēdējā laikā iet vaļā ziepju operas ar puņķiem un asarām, taču to atsver jūtas. Kā gan savādāk, ja man tagad ir vienalga par 1., 2. .. Esmu aizmirsusi visu, visu.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |