guntrinna | 01:10 pm Atkal viss notiek uzreiz. Vakar galīgi nejutos kā piektdienā, jo šodien ir f-kinais darbs, tāpēc arī bija tā, ka gulēju mājās gultā un pacietīgi atbildēju uz telefona zvaniem, mēģinot ieskaidrot, kāpēc tieši es nekur negribu iet, kāpēc es esmu tāda, kāda es esmu un risināt problēmas, kas mani varētu skart nākotnē. Palika tā skumji. Pat ļoti. Es biju palikusi diezgan neievainojama, bet tagad man to visu laikam grib atņemt. Un es atkal stresoju.
Padomāju par 2006.gadu, izņemot decembri, kurš, es jau zinu, ka būs tāds pats. Dzīve ir mutuļot mutuļojusi, es pat vairs vispār neko nemēdzu savā galvā fantazēt, jo es zinu, ka reāli ir vēl interesantākas lietas, kā var izdomāt. Es visu gadu esmu bijusi nonstopā samīlējusies, tas tā laikam ir ļoti pozitīvi.
Jāpabeidz darbi un jāgatavojas vakaram. Principā man neko nemaz negribās, kur nu vēl atkal tās, es pat nezinu kā pateikt, pirmatnējās sabiedrības stila izklaides. Bet tādi mēs esam, ko lai padara. Kaut gan man ir priekšnojauta, ka es šovakar varētu nebūt pozitīvisma iemiesojums, ir jāsaņemās, jo tas tomēr ir jāredz.
|