|
November 25th, 2006
guntrinna | 10:19 pm - Vienaldzība Dažreiz esmu tik vienaldzīga un vēsa, ka pašai sametas bail. Vienalga, ka saka, ka mīl, vienalga, ka ir pienākusi tā reize, kad man saka, ka par mani ir dzirdētas briesmu lietas, ka nesanāk kā gribas, ka atkal izspruku cauri sveikā pa adatas aci, vienalga par uzdāvinātām tumšsarkanām rozēm, kuras kādu laiku kaltējas mašīnā. Visvairāk vienalga par to, ja piesienas kāds, kurš man neko nenozīmē, tad nemaz necenšos runāt. Vienalga, ko es runāju, lai arī tās būtu pilnīgās muļķības, kuras pēc tam rada neskaidrības. Droši vien jau, ka ir vēlme atpūsties no visiem. Nesaprotu, kāpēc es vispār atļauju sevi tā mocīt un ekspluatēt. Rīt braukšu atpūsties uz laukiem un centīšos attaisnot sevi un visu to, kas pieļauts, mēģināšu pavairot jūtas :)
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |