|
October 6th, 2006
guntrinna | 12:18 pm Tas mani jau ir izbrīnījis jau ilgāku laiku. Citreiz tas ir tik uzkrītoši, ka viss, kas ar tevi notiek, kas ir apkārt, ir tik ļoti saistīts ar to, kā tu jūties. Tur ir jābūt vairāku apstākļu sakritībai, lai bez dibināta iemesla varētu sajusties tik labi, it kā būtu noticis kaut kas graujoši iepriecinošs. Kad tā ir, tad mašīnā var uzgriezt mūziku uz visskaļāko, dziedāt līdzi, varbūt pat uzsmaidīt kādam svešiniekam, nerunājot par tiem, kuriem ir tā laime saskarties ar mani ikdienā. Un kas notiek. Atliek, piemēram, ieiet draugos, kad pēkšņi cilvēki tev sāk piesieties ar jautājumiem, kā iet, ko es darīšu un citiem. Tad sanāk tā, ka pat "pa vadiem" var just, kā es jūtos, vai kā? :) Pārāk bieži tā ir. Man parādās šizofrēniska doma, ka esmu iesaistīta pētījumā un, ka tiek pētīta mana reakcija uz tādiem atgadījumiem. Weird.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |