| atmiņas |
Sep. 24th, 2011|10:59 pm |
par cilvēkiem jāatceras tikai to labāko. arī tad, ja viņš tevi sāpinājis.
ikviens, kas ienāk mūsu dzīvēs, izdara mums ko labu. ir tikai jāmāk to pieņemt, apjaust. to var izdarīt tikai sirdstīri, gudri un gaiši cilvēki.
ja cilvēks ilgstoši tur sevī aizvainojumu, naidu, sāpes un pat necenšas to pārvērst par ko patīkamu, progress un izaugsme attiecību jomā nav iespējami.
jānorij krupis un jādzīvo tālāk. nāks citi cilvēki, ienesīs citus priekus, citas sāpes. galvenais ir nepazaudēt sevi, neļaut aizvainojumam apvīties ap dvēseli. tas ir grūti, bet ne neiespējami. tam ir vajadzīgs laiks un apņēmība, spēja apzināties un samierināties.
dažkārt cilvēki neapjauš, ka ļaunuma cēlonis ir neizrunāšanās, konflikta nerisināšana, sajūtu nepateikšana. ir ievērojami vieglāk, ja pasaka. pirmajā brīdī ir sāpīgi, taču tas izslēdz neziņu, nenoteiktību.
es atzīstu, līdz augstākajam posmam (dzīvošanai bez jebkāda naida uz sāpinātāju) es vēl neesmu tikusi. un tomēr, es jūtu, ka nav tālu.
manā gadījumā, ja viņš zinātu to, kā esmu jutusies un dažkārt vēljoprojām jūtos, es justos vieglāk. godīgi. sāpē, ko viņš ir nodarījis man gribu dalīties arī ar viņu. gribu, lai viņš apzinās, ko sastrādājis. bet ne jau aiz ļauna - tikai tāpēc, lai viņš zinātu, lai būtu pilnīgi godīga un tīra.
man ir sakrājies un es to gribu izlikt ārā. sirdī tā nepatīkami grauž. mirklī, kad šo problēmu noliku uz plauktiņa un izlēmu vairs neaiztikt, es zināju, ka reiz tas atkal uzpeldēs, jo tas nav līdz galam nokārtots. ja ko dari, dari līdz galam. neizdarītas lietas, neizrunātas problēmas viksies pakaļ kā astīte un, pat ja tās negribēsi redzēt, kādreiz tās parādīsies.
es šobrīd izlādējos, izlieku sirdi rakstot. un te nu man dzimst jautājums - cik ilgi es tā spēšu ? cik ilgi es varēšu šo neizrunāto sāpīti likt ārā rakstot, stāstot draugam. tas palīdz uz brīdi, bet rezultātu nedod.
esmu stadijā, kad nav mežonīgā ļaunuma sirdī, cenšos atcerēties to labāko.. bet ik pa laikam nozibsnī kāda problēma, kāda atmiņa..
es esmu apjukusi šobrīd. un tā pamatīgi. sajukusi visā tajā, ko biju sapratusi un sakārtojusi. |
|