| Tā pavisam vienkārši. |
[21 Mar 2006|04:12pm] |
Satiku ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) error. Vakar vakarā. Tikai uz mirkli, garām ejot.
|
|
| Robotsuns AIBO |
[12 Mar 2006|09:21am] |
|
Rakstu referātu (vai kaut ko līdzīgu) kibernētikā par robotsuni AIBO. Ar katru nākamo teikumu es viņā iemīlos aizvien vairāk. Viņam ir tik daudz dažādu funkciju, bet ja es ar gribētu tādu savā īpašumā, tad pagaidām mans maciņš to nevar atļauties. Un iespējams pat visai ilgu laiku nevarēs atļauties, jo ar darba meklēšanu, lai arī kāds tas būtu man visai labi nav veicies un nezvai veiksies.
|
|
| Koncerta biļete |
[10 Mar 2006|01:42pm] |
|
Nopirku biļeti uz The Prodigy koncertu 4. maijā.
|
|
|
[25 Feb 2006|09:50pm] |
kurš būtu domājis, ka viss notiks tā un ne savādāk. dažbrīd ir arī nedrošība par visu kas notiek un notiksies, ko izlemšu darīt, vai speršu pareizos soļus, vai arī pieļaušu kļūdas.
tomēr par vienu es esmu pavisam droša ...
vēl tikai aptuveni 5 mēneši un tad redzēs, kur tālāk man lemts būs doties, kas ar mani notiks un ko izlemšu darīt. ja arī galīgi savārīšu ko tādu ar ko pašas spēkiem nevarēšu tikt galā, tad 100% esmu pārliecināta, ka viens cilvēks, kuram droši varēšu lūgt palīdzību grūtā brīdī - man ir.
p.s. ... ... paldies, ka otrdien izpalīdzēji. es centīšos ticēt Tev vairāk, bet tikai, lūdzu, esi pacietīgs, ja es tomēr līdz galam neatvēršos, nepielaidīšu sev klāt. esmu es cilvēks, kurš atgrūž, neļauj sev piekļūt, dažreiz noslēdzas, lai tikai nejustu to nelāgo neizprotamo ne visai patīkamo sajūtu.
|
|
|
[22 Feb 2006|10:56am] |
|
Skumji..
|
|
|
[17 Feb 2006|01:58pm] |
Kaut kas nav riktīgi tā kā vajadzētu. Darbā (prakses vietā) nu galīgi un pavisam ... Nav tā pozitīvisma ... Nav tās vajadzīgās atmosfēras. Nu vnk nav. Vēl tikai līdz vasarai un tad prom ...
Fakultātē pagaidām viss ir kārtībā. Neko dižu lekcijās neesmu iekavējusi. Mazliet atkal un kā vienmēr neveicas lekcijās pie viena konkrēta pasniedzēja. Bet būs labi, izcīnīšu vēl pēdējo semestri un tad viss ...
Kā savādāk? Savādāk ir pat visai labi. Esmu sākusi iet uz nodarbībām sporta klubā Gravity. Pēc pirmajām nodarbībām secināju, ka esmu galīgā neformā. Un izrādās, ka yogas nodarbībās ir ļoti nepiecieša izturība, kura man arī pagaidām vēl nav visai augstā līmenī, bet gan kaut kur pa apakšu klejo.
A tā ir vienmēr, ka tad kad tev ir kāds cilvēks, kuram tu nozīmē visai daudz un ka tu zini, ka tu esi kas īpaš viņam, ir tā priecīgi ap sirdi? Jušana ir tāda savādāka, piepildītāka. Un tu vairs nejūties viens.
|
|
| www.orgfree.com |
[03 Feb 2006|03:36pm] |
|
Sen gaidīju šo mirkli, kad www.orgfree.com atkal būs uz kājām. Beidzot, šodien pienāca šī diena. Super duper! :)
|
|
| Toč, toč. |
[03 Feb 2006|12:41pm] |
|
Lai arī kas notiktos, rītdiena būs vislabākā. Toč, toč. ;)
|
|
|
[18 Jan 2006|09:14pm] |
|
Vēl trīs firmas, kurās, rīt pēc eksāmena, iegriezīšos, ja sanāks laiks. Viens trakums ar to prakses vietas meklēšanu.
|
|
|
[16 Jan 2006|11:23pm] |
|
Tikai šoreiz ir sāpīgāk. ...
|
|
|
[14 Jan 2006|09:22am] |
Cik tomēr neliels (liels), bet šoks var būt ķermenim, ja veselu nedēļu vakaros ej gulēt ap kādiem vidēji diviem trijiem naktī un celies kaut kur ap bez desmit desmitiem, vienpadsmitiem un pēkšņi vienu dienu ir jāceļas bez piecpadsmit piecos no rīta un aizgājis iepriekšējā vakarā esi pēc plkst. vieniem naktī, jo neesi varējis aizmigt, jo ir šaudījušās pa galvu dažādas domas. Tādās reizēs sirds sāk straujāk sisties. Trakums.
Vakar eksāmenā Lokālajos datortīklos - 8. Par tik augstu rezultātu nebiju pat iedomājusies, ka varētu dabūt. Tātad esmu mazliet priecīga un tai pat laikā pārsteigta, bet tikai mazliet mazliet.
Uzrakstīto prakses atskaites darbu = bilžu grāmatu - pieņēma. Nebūs jāpārraksta, jo es tur tik un tā neko daudz nevarētu papildināt. Tagad tikai vēl palika pielikt pēdējo punktu un ceturtdien kārtīgi aizstāvēt. Vismaz uz sekmīga rezultāta.
Piektdiena trīspadsmitais - nav pilnīgi un galīgi nekāda melnā piektdiena, a varbūt tāpēc, ka man šis salikums vispār jau ļoti tīk un tāpēc uz mani tas nekā ļauni neiedarbojās. Patiesībā, tieši otrādi, visai labvēlīgi.
Vēl vienas darba pārrunas būs pirmdien.
Lai arī tagad viss ir daudz maz kārtībā, tomēr tā patiesībā nav, jo kamēr es atkal nejutīšoes iekšēji nosvērta un neuztraukusies, tikmēr nekas nebūs kārtībā, lai arī cik labi ap mani lietas grozītos.
Tāpēc līdz pirmdienai centīšos uzrakstīt izskaidrojošu, izsmeļošu, bezpārpratumu vēstuli. Ceram šoreiz vēstule nonāks līdz adresātam.
Ļoti ceru, ka viss ir kārtībā un neko neesmu izdarījusi šķērsām nepareizi. Kā mēdzu lielākoties darīt. :(
|
|
|
[12 Jan 2006|05:19pm] |
Pilnīgi rokas dreb. Un esmu nepajokam par kaut ko satraukusies. Tikai īsti nezinu par ko. Varbūt mazliet par rītdienas eksāmenu, kur tests uz 110 jautaajumiem būs, uz kuriem pagaidaam ir tik vien kā špikers sataisīts, maacīties nesanāk sakoncentrēties, jo domas visu laiku klīst pavisam citur. Un cerams rīt sazvanīšu no rīta cilvēku, kuru jau otro dienu nekādi nesanāk sazvanīt, jo ir ieslēgtas mailbox. Aij. Traki. Es zinu, ka viņam ir mežonīgi daudz darba, bet nekādi nevaru noķert to mirkli, kad viņš atvelk elpu. Nu nekādi. Rīt pacentīšos agrāk uzzvanīt. Ļoti ceru, ka sazvanīšu. Ļoti, ļoti.
Un rīt arī izšķirsies vai nākamā nedēļa būs tāda brīvāka vai arī gluži otrādi, ļoti stresaina un uztraukumiem pilna. Rīt uzzināšu vai tādu prakses atskaiti man pieņems vai arī nepieņems, kādu esmu uzrakstījusi. Kā jau teicu bilžu tur ir vairāk nekā teksta un pietrūkst dažu lappušu. Āāāāīījj.
Kā arī darbu vēl neesmu atradusi. Patiesība viena pēdējā cerība vēl ir palikusi. Ja pieņems mani, tad es būšu afigena priecīga. Bet pagaidām, pagaidām..
Vienkārši gribas aizklāt ar plaukstām acis un aizklejot tālu tālu prom no visa šī, kaut vai tikai līdz Zell am See un uz tikai īsu, īsu brīsniņu. ;)
|
|
|
[11 Jan 2006|05:26pm] |
Nu ko. Prakses atskaiti, it kā, pabeidzu rakstīt. Izskatās tuvu bilžu grāmatai un pietrūkst divu lappušu. Bet gan jau būs labi. :) Ļoti ceru.
Vēl es piemirsu pateikt, ka ar Guntas palīdzību esmu tikusi pie četrām jubilejas lata monētām - ar sēnes attēlu, ar sprīdīša attēlu, ar Rīgas Sv. Pētera baznīcas torņa smailē esošā gaiļa attēlu un ar kliņģera attēlu. Paldies Tev liels.
|
|
|
[09 Jan 2006|06:21pm] |
Noskatījos - Carrie (1976) - filmu. Neesmu filmu kritiķe, nemācēšu pateikt slikta vai laba filma, tāpēc tagad mans lēmums, kuru biju pieņēmusi pirms filmas noskatīšanās, ir sācis šķobīties. Šķiet pagaidām filma paliks iekš Recycle Bin, bet vēlāk tad jau redzēs. Sīkāk var apskatīt te - http://www.imdb.com/title/tt0074285/
Man ir jauna vācu valodas gramatikas grāmata - E. Hereinova, B. Hoheima "Vācu valodas pašmācība", vecā kaut kā vairs neapmierināja, kā arī jau bija visai novecojusi. Grāmatas vāku var apskatīt te - http://www.valtersunrapa.lv/gramatas/v.val.pash.jpg
|
|
|
[03 Jan 2006|05:59pm] |
Šoreiz es sesiju nenokārtošu. Vai nu es esmu pārāk stulba vai arī kas cits, bet man nekādi nesokas Prakses atskaites rakstīšana. Trešo dienu rakstu, bet uzrakstīts tik vien kā Titullapa.
Vēl es nedabūju darbu, kuru katru dienu arvien vairāk gribēju dabūt. Vnk paliku otrā finišā. Finiša taisnē biju es un vēlviens kandidāts. Es zaudēju. Viņš vinnēja. Ar to arī es viņu apsveicu.
Tāda nu ir tā dzīve. Nē, nav jau gluži tā, ka tikai sliktais notiek ir arī labas lietas. Īpašas un mīļas.
|
|
|
[30 Dec 2005|04:45pm] |
nu nav.. nav tā kā gribētos. laiks šeit rit savādāk, pavisam savādāk.. netieku es līdzi. dažkārt kavēju.. dažkārt atkal pietrūkst.. tur bija savādāk. tur mēs gājām vienlīdzātri. tur pat jutos tā it kā laiks man pakāptos pretī kādu solīti, bet te.. te tas bēg cik kājas nes. a varbūt vnk vēl neesmu iejutusies. varbūt nākamgad.. tepat jau viņš ir - nākamais gads. tikai dažas dienas.. un tad arī varēs skatīt, ko tas man sniegs un ko nē..
mazliet skumji..
|
|
|
[22 Dec 2005|10:53pm] |
|
kā lai saka, nu jau ir labāk. nav vairs tās žņaudzošās sajūtas, kura bija tikko atgriežoties Latvijā. sāku palēnām justies mazliet iederīga starp apkārtējiem. a to bija tā, ka jutos kā svešiniece un apkārt viss tāds auksts, tā it kā tas viss būtu nepareizi.
|
|
|
[10 Dec 2005|07:34pm] |
|
juutos pazudusi, apmaldiijusies.
|
|
|
[07 Dec 2005|01:53pm] |
|
ziniet, vakar man pirmo reizi pateica, ka esmu iipasha. taa bija sasodiiti laba sajuuta. sasodiiti laba.
|
|
