|
[01 Aug 2006|09:54pm] |
Ārā līst. Lāses sitas pret palodzi. Zibsnī zibens. Tālumā dārd pērkons.
Dvēselē izmisus, nedrošums, bezcerība. Nevis ārā esošā laika dēļ. Bet gan iekšējās pasaules, kas jo dienas jo vairāk slīd ārā no rokām. Es vairs to nekontrolēju. Un tas mani nežēlīgi grauj.
Cik ilgi vēl? Cik?
|
|