|
[17 Feb 2006|01:58pm] |
Kaut kas nav riktīgi tā kā vajadzētu. Darbā (prakses vietā) nu galīgi un pavisam ... Nav tā pozitīvisma ... Nav tās vajadzīgās atmosfēras. Nu vnk nav. Vēl tikai līdz vasarai un tad prom ...
Fakultātē pagaidām viss ir kārtībā. Neko dižu lekcijās neesmu iekavējusi. Mazliet atkal un kā vienmēr neveicas lekcijās pie viena konkrēta pasniedzēja. Bet būs labi, izcīnīšu vēl pēdējo semestri un tad viss ...
Kā savādāk? Savādāk ir pat visai labi. Esmu sākusi iet uz nodarbībām sporta klubā Gravity. Pēc pirmajām nodarbībām secināju, ka esmu galīgā neformā. Un izrādās, ka yogas nodarbībās ir ļoti nepiecieša izturība, kura man arī pagaidām vēl nav visai augstā līmenī, bet gan kaut kur pa apakšu klejo.
A tā ir vienmēr, ka tad kad tev ir kāds cilvēks, kuram tu nozīmē visai daudz un ka tu zini, ka tu esi kas īpaš viņam, ir tā priecīgi ap sirdi? Jušana ir tāda savādāka, piepildītāka. Un tu vairs nejūties viens.
|
|