gulafija

Palaida manu runu ēterā
5/13/26 10:28 pm
ilka
Ilze arī raksta: Es vienkārši ņēmu un visu izdaru. Un vēl Ilze nospiež mikrofona pogu savā telefonā un dod vaļā aiziet. Ilze 01:39 [R4]: ka saņemties darīt lietas vispār nav nepieciešams. Ir vienkārši jāpieceļas un jāizdara tas tajā momentā, kas liekas vissvarīgākais. Ja kādam svarīgākais liekas apsēsties, padzerties un paēst, netraucējiet viņu. Bet, ja jūs gribētu piecelties, iziet ārā un izmirkt parkā, lūdzu, lietojiet velosipēdus katru dienu! Un, ja jums tas ir nepieciešams, skrieniet maratonu. Katru dienu 24 stundas diennaktī ir pieejams tieši jums, lai jūs skrietu savu maratonu no rīta līdz vakaram. Un tādā garā nokļūsiet tieši turpat, kur Nils Ušakovs. Es jums silti iesaku ieskriet maratonu tikai vienu reizi gadā. Es domāju, tieši tajā

ny - paldies Tev</span>
1 comment Leave a comment

5/10/26 12:00 pm
teja
She feels the world gradually slip inside her, first the streets, then the skyscrapers. As though from a distance she, herself, closes in on her body and slips inside herself. Her body glows, thickens, expands. But no, her body is the same. It is she who extends in all directions, who is both inside and outside her body. She feels present, feels visible in the world. She’s in the gestures of the body, in its movements. Her heart palpitations soothe her. She thinks of it as her guardian animal beating its wings inside her chest, soothing away the pain. She, the watcher, watches the inner dweller, and watches itself watching the others. She is full of people.
0 comments Leave a comment

5/6/26 12:10 pm
iztulko
vai kāds var iztulkot (no latviešu uz latviešu) to episki slaveno uzrakstu Lielajos kapos -
"zinihba bez darba, muguras pusē abi dzimumi ir bezdarbnieki...."

(atminos, ka bija kaut kur kāds izpētījis un paskaidrojis, bet vairs nevaru atrast, kur un kas)
2 comments Leave a comment