|
15. Mar 2004|16:55 |
Aizgāju kaujinieciski noskaņota, bet viss beidzās ar pakļaušanos un samierināšanos ar sitāciju ...vismaz ārēji tā varēja likties.
Pa ceļam satiku Morīti, izskatās, ka šamais ziemu ir veiksmīgi pārcietis. Sīkums, bet ap sirdi palika priecīgāk.
Esot vairāk jārunā par jūtām, emocijām. Bet ko darīt, ja vārdos TO nevar izteikt, un katrs mēģinājums beidzas ar vilšanos par formulējuma neprecizitāti un neizteiksmīgumu? Vēl bezjēdzīgāk ir stāstīt cilvēkam par mūziku, kuru tas nekad nav dzirdējis un arī nemaz negrib klausīties. Iedomājos cik es pati būtu ieinteresēta tādā situācijā. Mīļā miera labad ķeršos pie sinonīmu vārdnīcas, jo vajadzīgs rezultāts neviss klusēšana. |
|