| |
[13. Maijs 2005|11:43] |
| [ | Garastāvoklis: |
| | djedu Mozaju gaidu | ] |
Darbā sāku justies kā plūdos cietušais. Sežu uz savas vēl sausās saliņas un pacietīgi gaidu kad ieradīsies glābēji, jo uz maniem saucieniem: "Kas man būtu jādara? Kas vispār notiek?", ir saņemta atbilde: "Mēs kontrolējam situāciju, viss notiek. Zinam, ka tu sēdi uz šitās salas, atsūtīsim pakaļ glābšanas laivu." Sēžu uz vietas un nekustos, pagaidām vēl silti un sausi, bet ūdens līmenis ceļas. Ilgi vēroju, kā citi tiek evakuēti uz drošāku vietu. A ko man darīt? Pašai uzmeistarot plostu un kulties pret straumi uz krastu? Ja nu neizdodas? Gaidīt glābēju palīdzību, kas visu paveiks ātrāk un labāk nekā es pati? Palikt uz vietas bail, mesties projām arī bail. Ai, nu jau es sāku īdēt. |
|
|