| es nenožēloju neizdarīto. |
[Dec. 5th, 2009|07:39 pm] |
| [ | mood |
| |  silts. | ] |
| [ | music |
| | graveworm the day i die - http://www.youtube.com/watch?v=0_ | ] |
Sveiki.
es te gribēju uzrakstīt par kādu atgad';ijumu, kas notika pirms pāris dienām.
tas nav nekas svarīgs, taču mau sidri sildošs.
mēs ar tēti aizgājām uz Elvi. Elvi ir jauks. jūtos tur kā mājās. vienmēr skan jaukas dziesmas [gandrīz] bieži ir tas, ko vajag.
kaut kā ierasti sākumā pārslidināju skatienu visai telpai. atšķirībā no tām reizēm, kad emsu viena vai ar draugiem - šoreiz neapskatīju žurnālus.
kājas nesa uz vietu, kas bija aiz vīna plaukta. tur kur pārod tortes un manas iecienītās kanēļbulciņas.
es piegāju klāt un pat nepaspēju īsti aptvert, to, ka kanēļbulciņu ir daudz, kad atskan;eja pārdevējas balss: "šodien kanēļbulciņu ir daudz"
es uzreiz sapratu, ka tas ir amn, jo neviens cits tur nebija.
paskatījos uz pārdevēju un sajutu milzonīgu siltumu pret šo cilvēku.momentā atcerējos sākumskolas laikus, kad pietika tikai pieiet pie letes un man jau jautāja vai nevēlos to, ko parasti. (sun)
brīdis likās tik jauks, taču es paņēmu tikai divas kanēļbulciņas un divas mēlītes, kuras arī bija optā.
hm... tas laikam arī viss. es nevaru aprakstīt savas emocijas tajā brīdī.
bet tad iet saruna, kas notika starp šodienu un vakardienu.
saruna ar cilvēku kuru nevēlos aizmirst vēl... kādu laiciņu.
(sun)
-bet jautājums - no kurienes tas nāk?
-nāk no saprāta vai sirds, jo no tukšuma nekas nenāk, jo tukšums kā tāds pastāv tikai domās.
es zinu, ka tas tukšums nepastāv TIKAI domās, bet tas bija tas, ko man viņam vajadzēja pateikt.
vispār... es tagad jūrso baigi morāli silti. xD
nezinu kādēļ, bet vienkārši jūto labāk.
un es tomēr zinu kādēļ, bet te tam nav vietas. |
|
|
