| hehe..:) |
[18 Sep 2005|02:41pm] |
| [ |
mood |
| |
nedaudz satraukti prieciigs |
] |
peec ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) tiika s ieteikuma, mainu attiexmi... ne pret dziivi, bet uz atseviskaam lietaam... ja izdosies, ta tas buus baigais prikols... pienemu, ka atbildi, vai izdosies dabuushu naakamaas nedeellas laikaa... pagaidaam neko neteikshu... nedriixt izbazuuneet visiem... kad meerkis sasniegts, tad var pastaastiit, nevis taa sasniegshanas laikaa lieliities un staastiit... taa var k-kas nojukt... bet pati esu tiiri ieintrigjeeta un tiesaam manii radusies jauna emocija - patiikams satraukums un ceriiba, ka taa notixies... :)))
eniivei, kas neriskee, tas nevinneee!!!!! buus jautri! tb ja izdosies!
|
|
| Tiem, kuri vakar veel gribeeja k-ko palasiities iz MANAS DAILJRADES! |
[18 Sep 2005|02:53pm] |
DĀRZNIEKS
kā adata
caurdur papīru
tā cirkulis ieskicē dzīvi
kā maršrutnieks
tu skrien
un atgriezies
vecajā galapunktā
bezgalība
bez gala palikusi
sapņu čība
ar žurku nograuztu
purna galu
caur kuru izbira
visi tavi sapņi
tie iesējās
un izauga
visapkārt dobes
bet tu paliki
par vispasaules dārznieku
- nezāļu ravētāju
***
Pulksteņa rādītāji
rībina bungas
manās ausīs
Es spēju sadzirdēt
ne ko
To lielo NEKO
kuru pavada šie izmisīgie dārdi
Laiks kā vampīrs
sēž smadzeņu šūnās
un izsūc tās
pa vienai tukšas
Ne atmiņu
ne izjūtu vairs to
Tikai sausa atbalss
[gluži kā mana sirds]
***
dzelzs čūska
aizdipina tālāk
mani pamezdama
Mellužos
oficiālā pavasara
saltie mīnusi
pāršalc visu ķermeni
laternu apspīdētais asfalts
kārtējo reizi
tiek bradāts
un placināts
Hei!!!
skaties kur ej
nasamin manu ēnu
melnais stāvs
izliekas nedzirdam
un aiztraucas prom
atstādams mani veinatnē
ar mīnusiem
ar laternām
ar noplukušo asfaltu
un manu sagānīto ēnu...
Un ta viens taads vecaaks dzejoliits (laikam kaarteejaa depresija bija uznaakusi:)):
***
mani pirksti
priekšmetu taustekļi
kā nedzīvi tārpi
stiepjas uz priekšu
mana āda -
bāls ķermeņa mētelis
kas slēpj trauslo
šķietamo esamību
mans ķermenis -
tukšuma pildīta tvertne
kuru sadistiski izgrauza
nebūtības izsalkušās žurkas
glāsti, skūpsti -
es nejūtu tos.
tie samāksloti un
tagad demonstrēti citiem
lūkojos spogulī un redzu
sevui kā bildi bez emocijām
jo otrpus spogulim sēž
vēl viena identiska bilde -
ES...
|
|