angel ♡.

Kādreiz gadās domāt,domāt un atkal domāt.Man ļoti nepatīk tās dienas,kad tik daudz domājas, taču visvairāk man nepatīk,kad domājas pirms gulēšanas.Es gribu gulēt,bet es visu laiku domāju.Kaitina tādas reizes. Labi daudz reižu esmu domājusi,par sevi,kāda esmu.! Ir teorija,ka cilvēks piedzimst kā balta lapa un laika gaitā pilnveidojas.Tad es laikam būšu jau pa pusei pierakstīta,10x saburzīta, un atritināta atpakaļ lapa. Kādreiz peļu sevi, nu kāpēc ir tā un šitā?! Nu tapēc,ka tā ir.un viss.! Dzīves ironija, taču laiku atpakaļ nepagriezt, kļūdas neizlabot..Saka,ka no kļūdām mācās(Pēc kļūdām ārstējas.jociņš.).Esmu laikam arī guvusi labi daudz mācību.Un kaut ko no tādām reizēm arī secinājusi. Esmu mainījusies,un to apgalvo netikai līdzcilvēki,bet arī es jūtos cita.Kādreiz pavisam sveša. Ja vien garastāvoklis nebūtu kā sinusoīda,tad varbūt koptēls nebūtu sūdīgs. Man vienkārši nepatīk tas,kas stāv nu jau aiz muguras.Bet tajā pašā laikā vai nav vienalga?! Es būšu laimīga,kad pabeigšu skolu, un nekad vairs neredzēšu tās sejas,ko redzu dien dienām.Nedzirdēšu visādus stulbumus sev aiz muguras, kautgan, vienmēr dzirdēšu.Tāda ir cilvēka daba - DIRST!! Man nav pat spēka,interesēties,par kādu,ko kurš dara,cik daudz viņš ir pierakstījis kontroldarbā,kādas viņam drēbes, seja, nagi,zobi,mašīna,matu struktūra..man vienkārši tas ir tik ļoti pohuj! Viss ir tik ..I dont know.., kaut kā jokaini, un tukši.Es pat vairs nespēju lasīt,saprast,atbildēt uz jautājumiem,jūtos..tāda kinda galvā slima,bremze xD Vai varbūt tikai šodien es tā jūtos