KAd biju maziņa meitenīte es ticēju, ka ir kāds liels vīrs sarkanā mētelī ar garu bārdu. Un tas iepriecina bērnus un visus pārējos, kuri viņam tic... Ar laiku mana ticība zuda. To sagrāva pieaugušie, bet nu es atkal ticu... Varbūt viņš nav gluži tik veikls, lai vienā naktī apceļotu visus un iesprauktos visu māju skursteņoas un tad atkal ielēktu kamanās un mēnesnīcas blāvajā gaismā nozustu tālē... Bet viņš ir... Nu es atkal Ticu Ziemassvētku vecītim un ticu viņa labajai un bezgalīgi plašajai sirdij. Un šogad es sapratu vienu. Ikviens no mums var būt šis Vīrs ar garo balto bārdu... Tikai savā sirdī. Mēs varam darīt labu citiem neuzvelkot Sarkano kažoku un mici. Mēs varam iepriecināt būdami tikai mēs paši.

Priecīgus, mīļus un gaišus šos Ziemassvētkus!!!