gt's Journal

11:13am: so damn ugly, so damn cute
iespēja izdarīt operāciju veiksmīgi nav labākais pamatojums, lai to darītu.

kad atceros cik daudz man veel jāstrādā pei kursa darba, strauji apsīkstās visa interese par dzīvi. tā vienkārši. bet rakstura audzināšanas nolūkos tas gan būtu jāuzraksta, kaut gan nēesmu drošs, ka tā varētu būt labākā motivācija. bet tā ir viena, kuru pagaidām saskatu.
nepārprast, es neprasu uzmundrinošus un stimulējošus vārdus, bet tikai priecājos par dzīvi.

eF that, es eju uz kalnu.

atcerieties! nothing is impossible for the man who doesn't have to do himself.

3:53pm: faaaaaaaaak. miršu.

tikko iesūnojošais gt nomauca slēpes no kājām. viņa siekalas viens gals ir piestiprinājies starp apakšlūpu un zoda galu, otrs kaut kur aiz durvīm sniega kupenā.
iepriekšējā slēpošanas reize bija pirms 3-4 gadiem. un es šodien ar pirmo njēmienu nobliezu 15km. es to izdarīju, ar asarām acīs, cik ātri vien varēju. tagad trīc rokas. ne vien reiz vien distances laikā pārdomāju savu dzīves stāstu un dusmojos, ka vēl neesmu uzrakstījis testamentu, jo likās, ka pēdējās Lieldienas man jau ir bijušas.
lūk, tā es audzinu raksturu. tryin' to be a better (stronger) man!
vel nemaz neesmu zemē metams, tīri sprauns :))


p.s. šodien veikalā džeks pirms manis nopirka 12 baltmaizes.