nekas jauns

Tā laikam ir gripa
Šodien pavadīju nomodā apt 3 h, blenžot sienā, pārējo laiku pusnomodā un murgos
Galvenais uz sestdienu tikt uz kājām, citādi pizģets

kādu dienu es iemācīšos Reiha Electric Counterpoint, es sev apsolu

ļoti daudz 90to gadu undergrounda, teju viss Tornis + vēl https://www.youtube.com/user/pagriide/videos

o jā, o jā, ojāāā'!!!!!

http://www.delfi.lv/kultura/news/music/pardosana-nonakusi-joy-division-solista-iana-kertisa-maja.d?id=45582580

vai nu esmu vienkārši satrakojies - vai varbūt tiešām visu vajag sūtīt nahuj. es vairs neesmu pārliecināts, vai tādam darbam var būt kādi augļi. ne vieglprātību, bet kaut ko piezemētāku - kaut ko, kur var ieguldīt sirdi un prātu.

Roses are red / Gender is performative / Mass-market romance / Is heteronormative

bet šī ir mana jaunā mīļākā grupa. https://www.youtube.com/watch?v=xxtoNcd3nqw
tur spēlē tēvs ar dēlu. man liekas, spēlēt grupā ar savu tēvu (vai dēlu) varētu būt tik nenormāli silti un jauki.

pirmais lidojums aiz muguras. sēžu Stastedā, apēdu milzīgu un nejēdzīgi dārgu burgeru, tagad sūcu kafiju pie kompja. vēl jāgaida 4 stundas.
ceļojums varētu ilgt kādas desmit dienas (vēl neesmu nopircis biļeti atpakaļ, negribas), man līdzi ir tikai 2 grāmatas. Kereta šoferis, ko var pārlasīt tūkstošreiz un tas neapnīk, un Zanderes putna miegs, kura kaut kādā ziņā, manuprāt, ir labākā latviešu valodā sarakstītā dzejas grāmata, kāda vispār ir.
kaut ko ļoti gribēju piefiksēt par Tarkovska dienasgrāmatas ierakstiem. bet neatceros.

sen nebiju dzirdējis kaut ko tik sirsnīgu un skaistu mūzikā. divi džeza ģitāristi - Nels Cline & Julian Lage
https://www.youtube.com/watch?v=b0X0jV5CcQ0

vairākas foršas lietas šorīt

NERTEN http://www.delfi.lv/kultura/news/theatre/etizu-teatris-nerten-uzstasies-ar-jaunu-izradi-jautrais-renars.d?id=45528330

SIGMA http://www.delfi.lv/kultura/news/music/noklausies-grupa-sigma-laiz-klaja-gaidama-albuma-tituldziesmu-un-izzino-koncertu.d?id=45527870

un zaķu aplikācija http://www.delfi.lv/news/national/politics/video-rigas-satiksme-sanikno-zakus-tiem-izveido-aplikaciju.d?id=45527970

klausījāmies arī visādas plates cauri piedzīvojumiem un Nika Dreika Five Leaves Left vienkārši aizskar kaut kādu vietu sirdī un ķermenī, kur reti kāds tiek klāt.

Rītvakar (piektdien) spēlēšu plates Vietā. laipni gaidīti, sākums 21.00

šodien piedzīvoju ko ļoti sen nejustu - tādu kā labaajūtu, baudu un varbūt pat laimi. pie vainas tomorrows modern boxes vinils. pāris minūtes pēc beigām viss atkal tika sačakarēts, protams.
tie retie, maigie brīži ar mūziku, cīgām un mieru, kaut tādu būtu vairāk. bet visur tikai nemiers, dusmas, stress un vājums.

“My uncle would give me money to go to prostitutes. He would ask me, “How was it?” and I would say, “Great!” But I was actually spending all the money at the Concerto record shop, where I spent all my time. I was more interested in music than sex.”
[...] At the time punk was not so widespread in Israel. There was only one punk in Tel Aviv and one in Jerusalem. I was the one in Jerusalem. I cut my hair, dripped blood (from a bleeding nose) on my white shirt, gave a concert at school where I joked about concentration camps with a song called “Treblinka Oh Sweet Treblinka,” which presented the camp as if in a travel brochure.
http://www.dustandgrooves.com/philippe-cohen-solal-gotan-project-paris-france/

bet bobslejs gan ir viens psihodēlisks pasākums. kā kaut ko tādu var izdomāt? kurš to izdomāja?
un skeletons nav diži labāks

mas

marts: šis ir jaunais žurnāls, agrāk biju gan jackalope, gan billy_elliot, gan vēl visādi.
aprīlis: mans debijas dzejas krājums ir nominēts Latvijas literatūras gada balvai.
maijs: ja kādreiz sanāk kļūt citem par apsmieklu, tad, manuprāt, ir ļoti svarīgi smieties arī pašam
jūnijs: Ko nesīs diena, kurā jau astoņos no rīta skan Satī?
jūlijs: jā, lietus, lieli notikumi, gulēt ejam deviņos, visam cauri besis
augusts: reizēm pietiek ar dažiem šķietami nebūtiskiem sīkumiem, lai uzplēstu sabūvēto 'viss ir ok, viss ir labi'
septembris: mēreni noguris pēc vakardienas ciemiņiem, šorīt tomēr saņēmos piekopt virtuvi, izliet atlikušo šņabi, saganīt pārplūdušos pelnutraukus utt
oktobris: vakar biju uz Olaines 1. vidusskolu lasīt dzejoļus. izdomāju mainīt sistēmu attiecībā uz skolām un lasīju nevis savus, bet Kronberga, Lāksonenas, Brieža, Rembo, Viguļa, Vērdiņa u.c.
novembris: pēdējo nedēļu laikā uzņemtais alkohola daudzums kopsummā pārsit visus mežonīgo nedēļnieku, londonu un parīzes apmērus.
decembris: rīt Dzejnieka asinis, manuprāt, būs tiešām labi.

rīt Dzejnieka asinis, manuprāt, būs tiešām labi. Gan Vērdiņš, gan Haņins, gan viesi, gan Zeļģis, Draguns, utt. es arī. Kuzmins lasīs lekciju, Kuzmins ir baigais nazis. Sākums 18:00, kaņepē (otrā daļa laikam atkal čomskī). pēc tam jāskrien uz Miličiem, bet tas jau uz tās pašas trases.
šovakar imho labākais prozas lasījumu pasākums, pēc tam jāskrien uz MSK Aptiekā.

un es tā domāju pat skaidrā, lai arī skaidrā ir grūtāk.

šis rīts, piemēram, sākās ar pavadīšanu uz lidostu, pēc tam ar alu autobusā cauri londonai piecos no rīta, Brikstonas melnādaino rajona baptistu baznīcas dievkalpojumu un pēcāk šaha spēli saulainā parkā. beigu beigās mums par gidu pieteicās vīrietis, kas sevi sauca par Jaguāru. parādīja mums vietu, kur regulāri notiek vietējie džeza koncerti, teica, ka Londonā ir kopš sešdesmitajiem un viss paliek arvien sliktāk. bet tad, kad saule spīd reizi piecās dienās, saule nozīmē visu, tāpēc es viņam īsti nenoticēju.
bet vispār es gaidu, kad būšu mājās, jo tur tomēr ir vislabāk.

šis ļoti silda sirdi https://www.youtube.com/watch?v=HG2Lu3IKAxk&feature=youtu.be