nekas jauns

vakar atbrauca K, Kamdenā nopirkām tizlus tēkreklus, es nopirku trīs foršas plates, staigājām apkārt, izštukojām tālāko esības variantu (viss ļoti labi), šodien The National koncis, ko iesilda Wild Beasts un Sufjan Stevens,

gandrīz visu šodienu esmu pavadījis runājot ar džeku, kas dzīvo šajā mājā. kuram pieder šī māja. es ļoti gribētu viņu aprakstīt, bet es pat nezinu, no kura gala lai sāk.
dažkārt tu vienkārši sastopies ar cilvēkiem, kas ir tik dahuja reizes krutāki par tevi, ka tev atliek vien paskatīties uz savu dzīvi un domāt - par ko es vispār varu justies lepns, ja. baigais fatālisms, bet pat ne tā. vienkārši sirreāli.

kaut kā visādi mēģinu kaut ko ierakstīt. daudz pārdzīvojumu par dzeju (bet iespējams, daudz par maz), kaut kāda sāpe bišķīt, tāda vienkārši par visu, par līdzcietības trūkumu. pārliekais vīna daudzums organismā sāk atspēlēties, sāp muskuļi, ļoti sāp muskuļi. moš jāpaguļ un tad kaut kur jāaiziet.

vēl mani faking biedē bērni

Londona ļoti vīns un bezrūpīgi (kā citādi var pateikt - ja sāk dzert septiņos no rīta).
Internetā neeju, tagad iegāju nepieciešamības spiests, bet tu paskat, Vērdiņam publikācija. Ļoti jauka, protams. http://www.punctummagazine.lv/2014/11/24/pieci-dzejoli/

labi, vsjo, čīkstēšana ir beigusies. jāizmanto tas, kas ir. laiks, piemēram.

mākslā, mūzikā, literatūrā ir tik daudz ko meklēt, bet tas, ko es meklēju pēdējā laikā ir tāds godīgs, atklāts izmisums, taču ar kaut kādu vienaldzīgu un vienkāršu spēju iet tālāk. nu, tipa Bouvija Ahes to ashes u.t.t.

visādi citādi plaušās atkal sākušies trokšņi (ka tavu brīnumu), noķēru kaifu no lieliskas bītu dzejas izlases, katrs rīts ir vēl sūdīgāks par iepriekšējo.

Mazgājāmies, apģērbāmies,
Visu nakti skūpstījāmies,
Vēla, glāstu pilna nakts.
Violetās tasēs tēju
Dzērām, abiem maskas sejās,
Tu kā brālis, viesis kāds.
Mūsu maskas sasmaidījās,
Mūsu skati izvairījās,
Lūpas tikai klusēt spēs.
Spēlējam un dziedam "Faustu",
It kā nakti neapjaustu,
Tie, kas naktī, neesam mēs.

(Mihails Kuzmins, atdzejojis Vērdiņš)

es jau vairākas dienas gribu šeit ierakstīt vienu Kuzmina dzejoli, bet visu laiku piedzeros. rīt ierakstīšu.
ko darīt pussešos no rīta, kad viss jau ir ciet un neviens neceļ klausuli? Toms Veks, tipa, ja.

ja nu kas, šodien paspēlēšu mūziku Teātra bārā. sākums ap 22:00.

ak, cik labi, ka tu klabi, ja.

You had to get rid of your cat
As you said because of lack of food
You ain't got even money for that
You must be in a very strange mood

You fucked up your life
You fucked up your life
Your life is a mess
And I wonder why
You sit there and smile
Why do you smile?

Why did you show me your flat?
To think of it gives me the creeps
It's as dark as an asshole by night
It's so damp and cold it makes me sad

You've always been a very smart child
We always had a lot of plans
We always thought you'd make it in life
Why don't you even wash your hands

You fucked up your life
You fncked up your life
Your life is a mess
And I wonder why
You sit there and smile
Why do you smile?
Please,
Don't you smile!
Please,
Don't you smile!

gribot negribot esmu nonācis līdz tai metodei kārtējo reizi, kura sevī ietver nokāpšanu līdz elles apakšai, lai pēcāk mēģinātu karpīties uz augšu. it kā tas kādreiz būtu strādājis, lol, akumulatīvā čerņa

p.s. man pašam jau sāk apnikt tā čīkstēšana, sorry, ilgi vairs nebūs

Sen nebiju tik sirsnīgi sasmaidījies. Laikraksts 'Ludzas zeme'

jums liekas - jāiet uz auroru? man bail vilties

runāt tukšu ir tik nogurdinoši.

iedomājos par štovētiem kāpostiem, kartupeļiem. tā kā dzimtajā pilsētā taisa. cīgas un gāzēts ūdens.

pilnīgs tukšums. nekas nenotiek.

The Big Bluff beidzot būs albis, būs arī prezentācija. Braselonā arī pēc viņiem uzspēlēšu plates. Viņi tiešām močī sirsnīgi un spēcīgi, tāds draivu latviešu rokmūzikā es citur nekad neesmu sastapis. un albis ir lielisks, man ir bijis prieks to jau noklausīties.
http://www.delfi.lv/kultura/news/music/rokenrola-grupa-the-big-bluff-prezentes-savu-debijas-albumu-ar-koncertiem-riga-un-liepaja.d?id=45139202

ārā -4, mums joprojām nav apkures.