nekas jauns

darbs neļauj skumt

p.s. šitas ir tiešām forši https://soundcloud.com/kasetesmusic/

Pagājušajā gadā mani ļoti nokaitināja Pakalniņas "Picas". Šogad "Viesnīca un bumba" ļoti aizkustināja. Atcerējos kā bērnībā gāju uz futbola treniņiem Jelgavas Daugavas sporta stadionā. tieši tik dīvaini, muļķīgi un skumji.

ā, nu jā, atcerējos - brīžiem šķiet, ka kļūstu par tādu cilvēku, kādi man riebjas. un jo vairāk mēģinu no tā izvairīties, jo vairāk tomēr tāds kļūstu. bet tā noteikti ir ļoti stulba domāšana, un te nāk tas par tām izvēlēm pirms katras darbības.
vēl - tad kad es esmu pilnīgi nost, tad es mēģinu skaitīt kaut kādu stulbu dzeju un par to man vienmēr visvairāk jāpārdzīvo. būtu forši tāds filtrs, kas tajā brīdī ieslēgtos un iesēdinātu mani taksī uz mājām. tieši tik slikti tas ir. then again - tie jau ir forši dzejoļi un es viņus arī varu normāli nodeklamēt, tikai tas dzērienu daudzums man neļauj. vispār salīdzinoši maz dzeru pēdējā laikā un mazinājusies mana nenogāžamība

ja kādreiz sanāk kļūt citem par apsmieklu, tad, manuprāt, ir ļoti svarīgi smieties arī pašam

ļoti reti tā nopietni dusmojos. tagad ļoti sadusmojos, bet arī - pēc īsa brīža ar dusmām nāk vienkārši nožēla un bēdīgums par to, cik stulbi mēdz gadīties. un nav pat svarīgi, kas ir tas, kas gadās - tie var būt sīkumi, kas iekrīt starp daudziem apstākļiem un izaug par lielu kreņķi.

īsumā, balvu nedabūju, diži nebēdāju, bija superīga laligabas ballīte, baumo, ka mansardā tika izdzerts vīns vērtībā par 400 eur. biju uz Nastavševa Peldošajiem - Ceļojošajiem - izcili, ļoti izcili, tieši tas, ko vajadzēja. kas vēl. dzejas slems bija draņķīgs. k. remonta koncis - debešķīgs. vakar pie jūras ļoti smuki, vakarā viskosmosa izmēra pieēšanās. šodien tukšums, pārkārtoju mēbeles istabā, pēcāk vakarā kafē trusis izliku mātes gleznas pie sienām, kādu pusotru mēnesi varēs apskatīt. man ļoti iepatikās. rīt no rīta uz skolu, pēc tam plkst 13os sāku savu pirmo oficiālo darba dienu. kā maijā savienošu darbu ar skolu un eksāmeniem - nezinu. neko īsti nevar darīt, māte iet sviestā, jo vectēvs pēc izoperētā vēža iet tomēr uz leju, attiecīgi diezgan tumšas krāsas visam. kas vēl. biju piektdien kurzemes katla vietā, lestenē un tur apkārt. sirreāli. kas vēl. pēc kādas nedēļas varētu likt tiesībām braukšanas eksi. kas vēl.
https://www.youtube.com/watch?v=2x2OgxarkBc šito uz riņķi un gulēt.

Izskatās, ka atlikušo vidusskolas mēnesi būs līdzi jāņem alķis kafijas krūzēs. Ikdienišķi.
Alternatīva pievienoties tiem, kas ar ieroci apšauj visus vienā dienā

visjobanākais, ko saka par dzeju - 'samāksloti', 'neplūda', 'nav dvēseliski'.

Cilvēku bezgaumībai nav robežu

un cik daudzās dažādās pasaulēs jūs funkcionējat?

pietrūkst, vai precīzāk - gribās vienkāršus priekus un sāpes. sarežģītu prieku un sāpju vietā.

Es šovakar tad likšu tās plates ily bārā, atnāciet, ja kas

nu diez ko nepatīk man tas, kā sanāk tās intervijas, nu. laikam ilgi tas jāmācās.

nav nekā ko teikt, nav nekā ko sacīt. neirolingvistiskās programmēšanas rokasgrāmata, izlīdusi no nāk gaismā pati lampa sēž kaut kur prāta kaktā, un, iespējams, visu čakarē. baigi skumji, kad vecajie mirst, domā ko gribi, baigi skumji šā kā tā.
savukārt Ostupa jaunie teksti, jā, lūk, tas ir tas, tas ir tas.

pastāsti man, kas ir panki, pastāsti man, kas ir enerģija, ja?, stāsti man daudz, bet vispirms noskaties šito. https://www.youtube.com/watch?v=2_oDA84pFRQ

šosestdien, savukārt, 12ajā aprīlī, I Love YOU bārā pēc zviedru postrokeru Dorena koncerta, likšu savu pirmo vinila setu - spēlēšu mūziku no platēm. būs gan veca, gan jauna mūzika. koncis - 22:00, sākšu likt ap 23:00. attēlam ir ilustratīvs raksturs.

patiesība sanāk tik neglīts teikums. citādi - paranojai vietas nekad nepietrūks. vai nu jocīgā sajūta ir kāda kaite, vai varbūt talants, varbūt neatgriezeniski bojājumi, varbūt slimība uz nāvi. tā slimība uz nāvi - man tas liekas tik foršs nosaukums, tik poētiski. piemēram, atejot no Kirkegora, tas varētu būt - slimība uz nāvi: māksla. un ja kāds saka, ka banāli, tad es piekritīšu, un sitīšu pa seju.
tikai nekļūt ne par hiršu, ne frīdvaldu, bļin, feisbuka karaļi. mīļuki, briesmas, viss vienalga.

pēc pasaules labākās dzimšanas dienas (es nekad nebūtu domājis, ka kaut kas tāds ar mani var notikt, standarta variants ir bijuši centieni -> izgāšanās -> alkohols -> bēdīgs pārpālis vienatnē) nāk atkritiens. pie baltās kāpas bija tik silts un labi un viegli, mājās nav apkures, ir auksts, salst kājas, boileris saplīsis - nav dušas, slinkums taisīt ēst. rezultātā sirreālisms uz pilnu klapi, absurds un deģenerācija, vai varbūt tieši otrādi. domāju par dzeju, neko nedomāju. vienīgi varbūt nākamās grāmatas nosaukumu, bet to neteikšu.

mans debijas dzejas krājums ir nominēts Latvijas literatūras gada balvai. esmu pateicīgs grāmatas redaktoram Pēterim Dragunam, izdevniecībai Mansards un daudziem citiem. tā lūk. priecājos.
http://www.laligaba.lv/debija/zegners-debija
vēl arī man šodien ir dzimpuks un līdz šim diezgan forša diena. daudz lietas notiek.

Un būs sāpes