Vai Jūs arī domājiet, ka es esmu nekam nederīgs cilvēks, tā pat kā to domā mani vecāki???
Kapēc viņi uzskata, ka es nekad nespēšu sasniegt to sapni,par ko es sapņoju jau visu mūžu?
kapēc man ir jāpieņem kkas tikai tādēļ, ka viņi saka, lai es nemaz nemēģinu uz kko augstāku, jo to es tā pat nesasniegšot!!!

Cik ilgi cilvēks var cīnīties viens pats? Es jau vairs nespēju... es visu laiku ceru, ka tomēr varbūt kādā brīdī mani sāks atbalstīt, bet laikam tas nekad nenotiks... tā vnk nav lemts...

Ir cilvēki, kuri piedzimst bagāti un viņiem dzīvē nekas nav jādara, ir tādi kuri piedzimst bagāti, bet pēkšņā brīdī viņiem varis nav nekas un viņiem jāķepurojas pašiem, ir tādi,kuri piedzimst ne pārāk bagāti, kuriem nauda ir jāmācās nopelnīt pašiem, un viņi dzīvē cenšas un dara visu paši!!! Es piederu pie tiem pēdējajiem, un cenšos, ķepurojos, daru visu, lai sasniegtu to, ko vēlos!!! Bet kapēc mani mēģina aizturēt, kapēc saka, ka es tā pat nekur netikšu un neko nesasniegšu, jo nebūs naudas lai par to samaksātu, dop,nauda nav svarīgākais, aizmirstiet to!!! Bez naudas arī var izdarīt daudz, ir tikai jāgrib!!!

Ko Jūs vispār par mani ziniet, ko Jūs vispār zināt!!! Damd... Pieņemiet mani takš vienreiz tādu, kāda es esmu!!!