ak dievs... 3 stundas klepus nepārtraukt ir kaut kas neizturams... manuprāt pekas atstiept būtu vieglāk... Bet pats stulbākais ir tas, ka es neko nevarēju izdarīt, jo nespēju pamosties, jo nespēju atšķirt sapni no realitātes... arī sapnī es nepanesami klepoju un no sāpēm birdināju asaras... Bet tad kkā man izdevās atšķirt un es pielecu kājās... vēljoprojām smagi klepojot... bet vismaz es beidzot varēju normāli ievilkt gaisu... Noslaucīju asaru kalnu un cerēju ka atlikusī nakts daļa būs vismaz nedaudz labāka...

*un nākamreiz, ja mēģinu pasūtīt kādu saldējuma koktēli, bet saku, ka esmu slima, nedodiet man viņu... Lūdzu!!! Un arī nedodiet tos visus pārējos koktēļus nogaršot... lūdzu...